Matu izkrišanas iemesli un veselīga augšana

Vai esat pamanījuši vairāk matu uz sukas nekā parasti? Lai gan ikdienas matu maiņa ir dabisks process, pēkšņs apjoma zudums bieži vien ir organisma signāls par iekšēju disbalansu, uzturvielu trūkumu vai stresu.

Kā atšķirt dabisku matu maiņu no problēmas

Ikviens cilvēks katru dienu zaudē noteiktu daudzumu matu, un vairumā gadījumu tas nav iemesls bažām. Matu augšanas cikls sastāv no augšanas (anagēnās), pārejas (katagēnās) un atpūtas (telogēnās) fāzes, kuras laikā mats dabiski atdalās. Veselam cilvēkam normāla matu izkrišana ir līdz 100 matiem dienā, kas parasti visvairāk pamanāma mazgāšanas vai ķemmēšanas laikā.

Satraukumam ir pamats tad, ja pamanāt pēkšņu un izteiktu matu apjoma samazināšanos, kailus plankumus galvas ādā vai ja matu šķipsnas paliek rokās, tiem tikai viegli pieskaroties. Šādos gadījumos pastiprināta matu izkrišana var liecināt par medicīniska rakstura problēmām vai specifiskiem kairinātājiem, kas priekšlaicīgi pārtraukuši normālo augšanas ciklu.

Telogēna matu izkrišana un tās cēloņi

Viens no biežākajiem pēkšņas matu izkrišanas veidiem ir telogēna efflūvija (Telogen Effluvium). Tas ir stāvoklis, kad liels skaits matu vienlaicīgi ieiet atpūtas fāzē un pēc dažiem mēnešiem izkrīt. Šis process parasti sākas aptuveni 2–5 mēnešus pēc kāda fizioloģiska vai emocionāla stresa, tādēļ cēloni reizēm ir grūti sasaistīt ar pašreizējo situāciju.

Biežākie telogēna efflūvijas izraisītāji:

• smagas slimības, augsta temperatūra vai nesenas operācijas
• krasas diētas, straujš svara zudums un nepietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā
• hronisks stress un pēkšņas emocionālas traumas
• hormonālas svārstības, piemēram, pēcdzemdību periodā vai menopauzes laikā

Daudzos gadījumos šī problēma ir pārejoša, un mati sāk pakāpeniski ataugt, tiklīdz tiek novērsts pamata cēlonis. Tomēr, lai paātrinātu atveseļošanos un stiprinātu jaunos matus, ir būtiski nodrošināt organismu ar specifiskiem resursiem.

Uzturvielu deficīts un matu veselība

Matiem ir nepieciešama specifiska “degviela”, lai tie būtu stipri un spīdīgi. Tā kā mati nav dzīvībai svarīgs orgāns, organisms uzturvielu trūkuma gadījumā tos baro pēdējos, novirzot resursus sirdij, smadzenēm un citiem orgāniem. Zinātniskie pētījumi rāda ciešu saikni starp dzelzs (feritīna) un D vitamīna līmeni un matu izkrišanas intensitāti.

Svarīgākie mikroelementi matu stiprināšanai:

• dzelzs: tās trūkums jeb anēmija ir viens no izplatītākajiem difūzas matu izkrišanas iemesliem, īpaši sievietēm
• cinks: šī minerālviela ir būtiska matu audu augšanai un atjaunošanai, un tās deficīts bieži izpaužas kā pastiprināta matu lūšana
• selēns: palīdz uzturēt galvas ādas veselību un aizsargā matu folikulu šūnas no oksidatīvā stresa
• B grupas vitamīni: īpaši biotīns, kas atbalsta keratīna ražošanu, nodrošinot mata strukturālo izturību

Lai izvēlētos jūsu vajadzībām piemērotākos risinājumus, ieteicams ielūkoties sadaļā Matiem, nagiem un ādai, kur apkopoti speciāli izstrādāti uztura bagātinātāji šo mikroelementu papildināšanai.

Dzīvesveida ietekme un profilakse

Papildus iekšējiem faktoriem, matu stāvokli būtiski ietekmē arī jūsu ikdienas ieradumi. Dermatologi uzsver, ka nepareiza matu kopšana var izraisīt trakcijas alopēciju jeb matu izkrišanu mehāniska sprieguma dēļ, kas bojā saknes.

Lai saglabātu matu blīvumu un veselību, ieteicams:

• izvairīties no pārāk ciešām frizūrām, piemēram, zirgastēm vai bizēm, kas pastāvīgi velk matu saknes
• ierobežot karstā fēna, taisnotāju un loku šķēru lietošanu, jo karstums bojā matu stiebra struktūru un veicina lūšanu
• izmantot matu tipam atbilstošus kopšanas līdzekļus un veikt saudzīgu ķemmēšanu, izvairoties no slapju matu rīvēšanas ar dvieli
• uzturēt sabalansētu uzturu, īpašu uzmanību pievēršot tādām tēmām kā pareiza dzelzs uzņemšana ikdienā

Tāpat pētījumi liecina, ka specifiskiem bioaktīvajiem kolagēna peptīdiem var būt pozitīva ietekme uz matu biezumu, nodrošinot nepieciešamās aminoskābes to strukturālajai integritātei no iekšienes.

Kad nepieciešama speciālista konsultācija

Lai gan daudzos gadījumos matu stāvokli var uzlabot ar uztura un dzīvesveida korekcijām, ir situācijas, kad jākonsultējas ar ārstu vai trihologu. Savlaicīga diagnostika ir atslēga, lai apturētu progresējošu matu zudumu un novērstu nopietnākas veselības problēmas.

Vērsieties pie speciālista, ja novērojat kādu no šīm pazīmēm:

• pēkšņu matu izkrišanu ierobežotu plankumu veidā
• galvas ādas simptomus, piemēram, niezi, dedzināšanu, apsārtumu vai lobīšanos
• matu izkrišanu, kas kombinējas ar izteiktu nogurumu, svara izmaiņām vai nagu trauslumu
• uzacu, skropstu vai cita ķermeņa apmatojuma zudumu

Dzelzs līmeņa, cinka vai B vitamīna pārbaude asinīs bieži vien ir pirmais solis, lai saprastu, kā vislabāk atbalstīt savu organismu šajā periodā.

Matu izkrišana visbiežāk ir pārejošs process, ko izraisa ārēji vai iekšēji stresa faktori. Izprotot sava organisma vajadzības, nodrošinot tam nepieciešamās uzturvielas un saudzējot matus ikdienā, ir iespējams veiksmīgi atgūt matu kuplumu un dabisko mirdzumu.

Atsauces

• “Hair Loss: Common Causes and Treatment”. AFP – AAFP. (2017)
• “Telogen Effluvium”. StatPearls – NCBI Bookshelf – NIH. (2024)
• “Telogen Effluvium: A Review”. Journal of Clinical and Diagnostic Research. (2015)
• “A Review of the Use of Biotin for Hair Loss”. Skin Appendage Disorders. (2017)
• “Association between Serum Trace Elements and Telogen Effluvium”. Skin Appendage Disorders. (2020)
• “10 hair care habits that can damage your hair”. American Academy of Dermatology.