Atpakaļ

Šķiedrvielas jūsu veselībai un gremošanas sistēmai

Categories
Šķiedrvielām bagāti produkti

Vai zināt, ka liela daļa pieaugušo ikdienā neuzņem pat pusi no ieteicamā šķiedrvielu daudzuma? Ja saskaraties ar smaguma sajūtu vēderā, neregulāru vēdera izeju vai pēkšņām enerģijas svārstībām, atbilde bieži slēpjas tieši šajā uzturvielā.

Kas ir šķiedrvielas un kā tās iedalās

Šķiedrvielas ir augu izcelsmes ogļhidrāti, kurus cilvēka kuņģa un zarnu trakta fermenti nespēj pilnībā sagremot vai noārdīt. Lai gan tās nesniedz tiešu enerģiju kaloriju veidā, to klātbūtne uzturā ir būtiska pilnvērtīgai organisma funkcionēšanai. Šķiedrvielas iedala divās galvenajās grupās:

  • šķīstošās šķiedrvielas: ūdenī izšķīst, veidojot želejveida masu. Tās palīdz palēnināt barības vielu uzsūkšanos, stabilizē glikozes līmeni asinīs un saista holesterīnu. Daļa šķīstošo šķiedrvielu kalpo kā prebiotiķi, barojot zarnās esošās labvēlīgās baktērijas un atbalstot cilvēka mikrobiomu
  • nešķīstošās šķiedrvielas: ūdenī neizšķīst, bet piesaista to, palielinot izkārnījumu apjomu un mīkstinot to konsistenci. Tas veicina zarnu peristaltiku, paātrina satura pārvietošanos pa gremošanas traktu un palīdz novērst tādas problēmas kā aizcietējums

Lielākā daļa dabīgo augu valsts produktu satur abu veidu šķiedrvielas, tādēļ daudzveidīgs uzturs ir galvenais nosacījums pilnvērtīgam to patēriņam.

Šķiedrvielu galvenie ieguvumi veselībai

Zinātniskie pētījumi rāda, ka regulārs un pietiekams šķiedrvielu patēriņš sniedz visaptverošu atbalstu cilvēka organismam, sākot no gremošanas sistēmas darbības līdz pat sirds un asinsvadu slimību profilaksei.

Gremošanas sistēma un mikrobioms

Kad šķīstošās šķiedrvielas nonāk resnajā zarnā, labvēlīgās baktērijas tās fermentē, ražojot īsās ķēdes taukskābes, piemēram, sviestskābi. Šie savienojumi kalpo par galveno enerģijas avotu zarnu gļotādas šūnām un stiprina zarnu barjerfunkciju. Cilvēkiem, kuriem novērots kairinātu zarnu sindroms, speciālisti bieži iesaka dot priekšroku maigām, šķīstošajām šķiedrvielām, kas neizraisa lieku kairinājumu.

Zarnu mikrofloras līdzsvara uzturēšanai noderīgas var būt arī probiotikas, īpaši Lactobacillus un Bifidobacterium baktērijas.

Cukura līmeņa un vielmaiņas kontrole

Šķīstošās šķiedrvielas palēnina ogļhidrātu sadalīšanos un glikozes uzsūkšanos tievajās zarnās. Tādējādi tiek novērsti strauji cukura līmeņa kāpumi pēc ēšanas un samazināta nepieciešamība pēc straujas insulīna izdalīšanās. Pētījumi liecina, ka papildu šķiedrvielu uzņemšana uzlabo glikozes regulāciju, mazinot tukšā dūšā mērīto glikozes līmeni un glikēto hemoglobinu (HbA1c), kas ir būtiski, ja pastāv metabolisma sindroms.

Svara kontrole un sātuma sajūta

Uzturs ar augstu šķiedrvielu saturu palīdz ilgāk saglabāt sātuma sajūtu. Šķiedrvielas piesaista ūdeni un kuņģī paplašinās, palēninot tā iztukšošanos. Tas dabiski palīdz regulēt apetīti un samazināt dienas laikā patērēto kaloriju daudzumu.

Sirds un asinsvadu veselība

Pētījumu analīze apstiprina, ka katri papildu 10 grami šķiedrvielu dienā ir saistīti ar aptuveni 10–11% zemāku vispārējās mirstības risku, kā arī būtiski samazina koronārās sirds slimības risku. Šķīstošās šķiedrvielas piesaista žults skābes zarnu traktā un veicina to izvadīšanu, liekot aknām patērēt asinīs esošo holesterīnu jaunu žults skābju sintēzei. Rezultātā samazinās kopējā un ZBL (“sliktā”) holesterīna līmenis. Tādēļ, ja novērots paaugstināts holesterīna līmenis, uztura papildināšana ar šķiedrvielām ir svarīgs solis holesterīna līmeņa samazināšanai.

Cik daudz šķiedrvielu nepieciešams uzņemt ikdienā

Saskaņā ar <a href="https://www.dietaryguidelines.gov/sites/default/files/2020-12/DietaryGuidelinesforAmericans2020-2025.pdf”>starptautiskajām uztura vadlīnijām ieteicamais šķiedrvielu daudzums ir 14 grami uz katrām 1000 patērētajām kilokalorijām.

Standarta ieteikumi pēc vecuma un dzimuma:

  • bērniem vecumā no 1 līdz 3 gadiem: 19 g dienā
  • bērniem vecumā no 4 līdz 8 gadiem: 25 g dienā
  • sievietēm pieaugušo vecumā: 25–26 g dienā (pēc 50 gadu vecuma – 21 g)
  • vīriešiem pieaugušo vecumā: 30–38 g dienā (pēc 50 gadu vecuma – 30 g)

Vērtīgākie šķiedrvielu avoti uzturā:

  • pilngraudu produkti, piemēram, auzu pārslas, rudzu maize un brūnie rīsi
  • pākšaugi, tostarp pupiņas, lēcas un zirņi
  • dārzeņi, piemēram, brokoļi, burkāni un kāposti
  • augļi un ogas, tostarp āboli, bumbieri un žāvētas plūmes
  • rieksti un sēklas, piemēram, linsēklas un čia sēklas

Praktiski padomi šķiedrvielu uztura papildināšanai

Ja ar ikdienas uzturu nav iespējams nodrošināt vēlamo šķiedrvielu apjomu, uztura papildināšanai var izmantot dabīgus prebiotiķu pulverus vai īpaši izstrādātus kompleksus.

Šķīstošās šķiedrvielas, piemēram, fruktooligosaharīdi (FOS), ir ērti lietojamas, jo viegli izšķīst šķidrumā un baro labvēlīgās zarnu baktērijas.

Lai sniegtu papildu atbalstu gremošanas traktam un mikrobioma daudzveidībai, šķiedrvielu patēriņu var apvienot ar probiotikām vai gremošanas fermentiem.

Mikrobioma atbalstam ikdienā ir pieejami arī ērti lietojami košļājamie dzīvo baktēriju kompleksi:

Kā droši un pakāpeniski palielināt šķiedrvielu patēriņu

Pārāk strauja šķiedrvielu daudzuma palielināšana var izraisīt pārejošu diskomfortu, piemēram, vēdera pūšanos vai gāzu uzkrāšanos. Lai no tā izvairītos, ievērojiet šos pamatprincipus:

  • palieliniet devu pakāpeniski, pievienojot šķiedrvielas uzturam pamazām vairāku nedēļu laikā, dodot zarnu mikroflorai laiku pielāgoties
  • uzņemiet pietiekami daudz ūdens, jo šķiedrvielām nepieciešams šķidrums, lai tās spētu piesaistīt ūdeni un brīvi virzīties caur gremošanas traktu
  • konsultējieties ar speciālistu, ja jums ir smagi gremošanas traucējumi vai hroniskas zarnu slimības, pirms krasām uztura izmaiņām

Pietiekams un sabalansēts šķiedrvielu patēriņš ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā ikdienā parūpēties par savu gremošanas sistēmu, vielmaiņu un vispārējo veselību.

Atsauces