Probiotikas: Lactobacillus Acidophilus un Bifidobacterium – Dzīvās ‘Labās’ Baktērijas un To Terapeitiskās Īpašības

Kas tās ir?

Lactobacillus acidophilus un bifidobacterium (bifidobacterium) ir dzīvās baktērijas jeb mikroorganismi, kas sastopami zarnās un, domājams, labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Šīs “labās” baktērijas sauc par probiotikām, un tās palīdz uzturēt mikrobioma veselību. Mikrobioms ir dažādu baktēriju veidu līdzsvars zarnās, un veselīgs mikrobioms satur daudz šo labvēlīgo baktēriju celmu.

Tiek uzskatīts, ka veselīgs mikrobioms pozitīvi ietekmē daudzus cilvēka veselības aspektus, tostarp gremošanu, garīgo veselību un imunitāti.

Probiotikas var atrast dažos fermentētos pārtikas produktos, piemēram, jogurtā, kimči (raudzēti dārzeņi ar garšvielām), kombučā (raudzēta tēja), skābētos kāpostos, kefīrā,  tempeh un miso (raudzēta soja). Probiotikas var lietot arī kā uztura bagātinātājus.

Tiek reklamēti dažādi probiotiķu celmi, taču tikai daži no tiem ir pētīti tik daudz kā Lactobacillus acidophilus un Bifidobacterium. Daudzi ārsti joprojām paļaujas tieši uz šiem diviem konkrētajiem probiotiku celmiem, tāpēc piedāvājam jums kompaktu pārskatu par šo divu svarīgo dzīvo baktēriju biežākajiem klīniskajiem lietojumiem praksē.

Lactobacillus acidophilus un bifidobacterium (bifidiobacterium) nozīmīgā ietekme uz veselību ir saistīta ar šādu darbības mehānismu:

• Epitēlija barjeras stiprināšana

Epitēlija barjera ir aizsardzības mehānisms, kas palīdz zarnām saglabāt veselību un aizsargā pārējo organismu no baktērijām, antigēniem un citām potenciāli toksiskām vielām, kas iekļūst asinsritē un izraisa iekaisuma reakciju. Nepatogēnās baktērijas var pastiprināt zarnu barjeras funkciju, un probiotikas baktērijas ir plaši pētītas, lai noteiktu to nozīmi šīs barjeras uzturēšanā. Pašlaik nav precīzi zināms, kā tieši probiotiķi panāk barjeru aizsargājošu iedarbību, taču visbiežāk ziņots par pozitīvu ietekmi tieši uz laktobacilām.

• Palielināta adhēzija/pielipšana pie zarnu gļotādas

Lai saimnieka organisms gūtu terapeitisku labumu no probiotikām, ir svarīgi, lai tās pieliptu pie zarnu gļotādas. Šī adhēzija ļauj veikt imūnmodulāciju, t. i., ķīmiskas manipulācijas, un atbalsta antagonismu pret patogēniem (mikroorganismu, kas izraisa slimību). Pētījumi liecina, ka dažādiem Lactobacillus acidophilus un bifidobacterium (Bifidobacterium) celmiem piemīt atbilstoša adherences spēja.

• Patogēnu adhēzijas kavēšana

Probiotikas modificē zarnās esošos mutagēnus, neļaujot patogēniem piesaistīties zarnu barjerai. Šīs labvēlīgās baktērijas sadalās par antimikrobiāliem peptīdiem, kas piešķir saimniekam pretpatogēnu īpašības, kad tiem uzbrūk patogēni.

• Patogēno mikroorganismu izslēgšana no konkurences

Pētījumi liecina, ka probiotikas, jo īpaši laktobacilles un bifidobaktērijas (Bifidobacterium), var novērst un izslēgt patogēnos mikroorganismus vairākos veidos:

1. Veidojot naidīgu mikroekoloģiju;
2. Likvidējot esošo baktēriju receptoru vietas;
3. Ražojot un izdalot antimikrobiālās vielas;
4. Izsmeļot konkurētspējīgo, svarīgo barības vielu krājumus.

• Pretmikrobu vielu ražošana

Probiotikas ir iesaistītas vairāku pretmikrobu vielu, tostarp organisko skābju, ražošanā. Bakteriosīniem, veselībai labvēlīgajām taukskābēm un dekonjugētajām žultsskābēm ir savs unikāls veids, kā no organisma izvadīt patogēnus.

Organiskās skābes, piemēram, etiķskābe vai pienskābe, iekļūst patogēna šūnā un maina tās pH tā, ka šūna nevar izdzīvot. Bakteriotoksīni iznīcina patogēnus, kavējot poru veidošanos un/vai kavējot patogēna saistīšanos ar šūnas sieniņu. Bifidobaktēriju un laktobacilu celmi, kas sastopami zarnās, ražo konjugēto linolskābi, veselībai labvēlīgu taukskābi ar pretvēža un aptaukošanās īpašībām.
Dekonjugētās žultsskābes ir žults sāļu atvasinājumi. Dekonjugētām žultsskābēm ir spēcīgāka pretmikrobu iedarbība nekā saimnieka organisma sintezētajiem žults sāļiem.

• Imūnsistēmas modulācija

Probiotiku imūnmodulējošās īpašības ir plaši pētītas. Tās var ietekmēt gan iedzimto, gan adaptīvo imūnsistēmu un mazināt zarnu iekaisumu (Bermudez-Brito et al., 2012).

Aptuveni 80 % cilvēka imūnsistēmas šūnu atrodas gremošanas traktā, tāpēc veselīgs mikrobioms ir ļoti svarīgs spēcīgai imūnsistēmai (Furness et al., 1999).

Lactobacillus acidophilus un bifidobacterium (bifidobacterium) galvenie pielietojumi prakstiski

Caureja
Pētījumi liecina, ka laktobacillas var palīdzēt novērst caureju vai mazināt tās akūtu gaitu. Bieži sastopama caureja, kas saistīta ar antibiotikām, jo šīs zāles izraisa zarnu baktēriju līdzsvara traucējumus, iznīcinot daudzas labvēlīgās baktērijas zarnu traktā. Probiotikas palīdz atjaunot mikrobioma līdzsvaru un papildina labvēlīgo baktēriju krājumus, tādējādi mazinot simptomus.

Hempel et al (2012) pētījumā konstatēts, ka probiotiķi par 42 % samazina ar antibiotikām saistīto caureju. Probiotikas veiksmīgi mazina arī citu caurejas veidu simptomus, piemēram, ar infekcijām vai ceļojumiem saistītas caurejas simptomus. Plašā 35 pētījumu pārskatā konstatēts, ka daži probiotiku baktēriju celmi var samazināt infekciozas caurejas ilgumu vidēji par 25 stundām (Allen et al., 2010). Sazawal et al (2006) novēroja, ka probiotiķi par 8 % samazināja ar ceļošanu saistītas caurejas risku un 57 % bērnu un 26 % pieaugušo samazināja citu iemeslu izraisītas caurejas risku.

Gremošanas sistēmas traucējumi

Novērots, ka probiotikas mazina vai novērš arī citu gremošanas traucējumu epizodes, tostarp kairinātu zarnu sindromu, Krona slimību, čūlaino kolītu, H-pylori un Clostridium difficile izraisītas kuņģa-zarnu trakta infekcijas (Verna, 2010; Hungin et al., 2018). Nepieciešami padziļinātāki pētījumi, lai noteiktu, kuri konkrēti baktēriju celmi ir vispiemērotākie, lai atbalstītu pacientus ar čūlaino kolītu, Krona slimību vai hronisku ileostomas iekaisumu (čūlainā kolīta operācijas komplikācija).

Garīgā veselība

Arvien vairāk pētījumu liecina, ka cilvēka gremošanas veselība ir cieši saistīta ar garīgo veselību (Steenbergen et al., 2015).

Wang et al (2016) pētījumā, kurā piedalījās 15 cilvēki, atklāja, ka uztura bagātinātāja, kas satur bifidobaktērijas un laktobacillus celmus, lietošana 1-2 mēnešus var mazināt trauksmi, depresiju, autismu, obsesīvi kompulsīvos traucējumus un uzlabot atmiņu.

Citā pētījumā 40 pacientiem ar depresiju 8 nedēļas lietoja probiotikas. Astoņu nedēļu perioda beigās visiem pacientiem, kuri saņēma probiotikas, bija samazinājies depresijas līmenis un c-reaktīvā proteīna (iekaisuma marķieris) un hormonu, piemēram, insulīna, līmenis salīdzinājumā ar tiem, kuri probiotikas nesaņēma (Akkasheh et al, 2016).

Imunitāte

Mēs jau esam apsprieduši probiotiku potenciālo spēju palīdzēt modulēt imūnsistēmu, izmantojot aprakstīto darbības mehānismu. Probiotikas uzlabo mikrobioma kvalitāti, nomāc patogēnus, dziedē zarnas un ražo patogēnus nogalinošas vielas (Galdeano, 2019). Daži probiotiķi pat palīdz organismam dabiski ražot antivielas. Tie var arī stimulēt imūnās šūnas, piemēram, IgA ražojošās šūnas, T limfocītus un dabiskās nāvējošās šūnas. Azad et al (2018) nesen apkopoja pētījumus par probiotiku ietekmi uz imūnsistēmu.

Šī pētījuma rezultāti apstiprina šos apgalvojumus, taču ir nepieciešami padziļinātāki pētījumi, lai precīzāk izprastu, kā probiotikas izraisa imūnmodulējošu iedarbību, ārstējot iekaisumu.
Wang. et al (2016) veica sistemātisku pārskatu un metaanalīzi par nejaušinātiem kontrolētiem pētījumiem, kuros probiotikas izmantotas bērnu ar elpceļu infekcijām ārstēšanā.
Pētījumā secināts, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, probiotikas var izmantot bērnu ar elpceļu infekcijām ārstēšanā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka probiotikas var palīdzēt stiprināt imunitāti un cīnīties ar infekcijas slimībām.

Ekzēma

Pētījumi liecina, ka probiotikas var palīdzēt novērst ekzēmu. Vienā pētījumā tika pētīts, vai probiotiku lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā samazina iespēju saslimt ar ekzēmu augsta riska grupas bērniem, kuras ar krūti baro sievietes ar ekzēmu. Pētījumā atklājās, ka tad, ja māte grūtniecības un zīdīšanas laikā lietoja probiotikas, risks saslimt ar ekzēmu pirmajos divos dzīves gados bija par 83 % mazāks (Rautava et al., 2012). Tomēr vēl nav pierādīts, ka konstatētas ekzēmas ārstēšana ar probiotikām būtu veiksmīga. Pētījumi ir uzrādījuši neviennozīmīgus rezultātus. 2008.  gadā veiktā 12 pētījumu pārskatā nav konstatēta atšķirība starp probiotiku un placebo (Boyle et al., 2008). Ārstēšanas rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no izmantotā probiotika celma. Visdaudzsološākās ekzēmas profilaksei un ārstēšanai šķiet lielas (3-50 miljardu KBV/d) probiotiku devas (Lactobacillus rhamnosus, Bifidobacterium lactis un Lactobacillus acidophilus, kas ietver vienu vai vairākus celmus) (Schettle un Lio, 2020).

Maksts un urīnceļu infekcijas
Tā kā sieviešu urīnvadi (urīnizvadkanāli) ir daudz īsāki nekā vīriešiem, urīnceļu infekcijas sievietēm ir izplatītas, jo baktērijas viegli iekļūst urīnceļos. Šīs infekcijas ir vēl biežāk sastopamas pēc menopauzes, kad samazinās estrogēna un progesterona līmenis. Citas bieži sastopamas infekcijas ir kandidoze un bakteriālā vaginoze, kas rodas, ja rodas maksts mikrobioma līdzsvara traucējumi un sāk savairoties noteiktas baktērijas.

Pētījumi liecina, ka perorāla probiotiku lietošana efektīvi mazina uroģenitālos simptomus sievietēm.

Viena pētījuma mērķis bija salīdzināt oksidatīvā stresa rādītāju ārstēšanu ar probiotikām vai placebo, kā arī probiotiku un placebo ietekmi uz histoloģiskajiem rādītājiem pacientēm ar uroģenitālo infekciju. Pētījuma rezultāti parādīja būtisku pozitīvu atšķirību eksperimentālajā grupā, apstiprinot, ka probiotikas var izmantot kā potenciālu ārstēšanas līdzekli uroģenitālo infekciju ārstēšanā vai vismaz šo infekciju profilaksē (Ballini et al., 2018).

Dienas deva

Devas atšķiras atkarībā no produkta un lietošanas iemesla, bet parasti rekomendētā deva ir no 4 līdz 10 miljardiem dzīvu baktēriju dienā.

Lamberts probiotiskās dzīvo baktēriju celmu kultūras Acidophilus Extra 4 satur četrus miljardus dzīvo baktēriju celmu vienā kapsulā, Acidophilus Extra 10 – desmit miljardus dzīvo baktēriju celmu, bet Biome Balance – līdz 25 miljardiem dzīvo baktēriju celmu.

Efektivitāte

Lai probiotikas nonāktu tievajā zarnās un panāktu vēlamo iedarbību, tām jāspēj panest kuņģa skābe un žults. Bieži vien probiotikas ieteicams lietot no rīta, kad kuņģa pH līmenis ir optimāls (aptuveni 6), kas palīdz baktērijām tikt galā ar kuņģa sulām un sasniegt tievo zarnu.

Vai jūs lietojat medikamentus?
Ja lietojat medikamentus, pirms uztura bagātinātāja lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju, noskaidrojiet par iespējamo zāļu mijiedarbību un konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Avoti:
Akkasheh, G. et al. (2016). Clinical and metabolic response to probiotic administration in patients with major depressive disorder: A randomized, double-blind, placebo-controlled trial. Nutrition. 32(3):315-20.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26706022 (Accessed 03/02/20)
Allen, S.J. et al. (2010). Probiotics for treating acute infectious diarrhoea. The Cochrane Database of systematic reviews. 10(11):CD003048.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21069673 (Accessed 03/02/20)
Ballini, A. et al. (2018). Probiotics Improve Urogenital Health in Women. Open access Macedonian journal of medical sciences. 6(10): 1845–1850. Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6236028/ (Accessed 05/02/20)
Bermudez-Brito, M. et al. (2012). Probiotic Mechanisms of Action. Annals of Nutrition and Metabolism. 61(2): 160–174.
Available at: https://www.karger.com/Article/FullText/342079 (Accessed 03/02/20)
Boyle, R.J. et al. (2008). Probiotics for treating eczema. Cochrane database of systematic reviews. 8;(4):CD006135.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18843705 (Accessed 05/02/20)
Furness, J.B. et al. (1999). Nutrient tasting and signaling mechanisms in the gut. II. The intestine as a sensory organ: neural, endocrine, and immune responses. The American Journal of Physiology. 277(5):G922-8.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/10564096 (Accessed 03/02/20)
Galdeano, C. M. et al. (2019). Beneficial Effects of Probiotic Consumption on the Immune System. Annals of nutrition and metabolism. 74(2):115-124.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/30673668 (Accessed 05/02/20)
Goldenberg, J.Z. et al. (2015). Probiotics for the prevention of pediatric antibiotic-associated diarrhea. The Cochrane Database of Systematic Reviews. 22(12):CD004827.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26695080 (Accessed 03/02/20)
Hartel, C. et al. (2017). Lactobacillus acidophilus/Bifidobacterium infantis probiotics are associated with increased growth of VLBWI among those exposed to antibiotics. Scientific Reports. 7: 5633.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5514087/ (Accessed 31/01/20)
Hempel, S. et al. (2012). Probiotics for the prevention and treatment of antibiotic-associated diarrhea: a systematic review and meta-analysis. JAMA. 307(18):1959-69.
Available at: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22570464 (Accessed 03/02/20)
Hungin, A.P.S. et al. (2018). Systematic review: probiotics in the management of lower gastrointestinal symptoms – an updated evidence- based international consensus. Alimentary Pharmacology & Therapeutics. 47(8): 1054–1070.