Dzīvesveida un uztura izvēles var palīdzēt novērst daudzas slimības, taču tās ir īpaši efektīvas sirds slimību profilaksē. Nesenie pētījumi apstiprina, ka noteiktas uzturvielas var būtiski veicināt sirds slimību profilaksi.
Kas tas ir?
Sirds slimība parastajā valodā ir taukiem līdzīgu vielu uzkrāšanās uz artēriju iekšējām sieniņām, un šo procesu sauc par aterosklerozi jeb artēriju pārkaļķošanos. Veidojas sieniņu sabiezējumi jeb aterosklerotiskās plāksnes, kas turpina palielināties. Tas sāk apgrūtināt asins plūsmu, kas organismā transportē dzīvībai svarīgo skābekli un barības vielas. Ļoti sīkās artērijas, kas kā tīkls atrodas sirdī un apgādā to ar asinīm, ir īpaši jutīgas pret aplikuma uzkrāšanos – nosprostojumi šajā zonā var beigties ar sirdslēkmi.
Ķiploks un artišoks ir noderīgi uztura bagātinātāji, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs.
Simptomi
Sirds slimības agrīnā stadijā parasti nav simptomu. Brīdinājuma pazīmes ietver paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs un augstu asinsspiedienu.
Vēlākās stadijās: sāpes krūtīs, rokās vai žoklī (īpaši pēc fiziskas slodzes), sirdsklauves un elpas trūkums.
Kas tās izraisa?
Viens no galvenajiem aterosklerozes cēloņiem ir augsts holesterīna līmenis. Aptuveni ¾ no holesterīna asinīs ir saistīti ar olbaltumvielām, ko sauc par zema blīvuma lipoproteīniem (low density lipoproteins – LDL). LDL jeb “sliktais” holesterīns pielīp artēriju sienām un tur uzkrājas kā aplikums.
Augsts asinsspiediens, liekais svars, smēķēšana, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un stress visi veicina aplikuma uzkrāšanos un samazina artēriju elastību.
Vidēja vecuma vīriešiem sirds slimību risks ir lielāks nekā sievietēm, jo tiek uzskatīts, ka sieviešu hormons estrogēns nodrošina aizsargājošu iedarbību uz sirdi. Taču pēc menopauzes sievietes nonāk tikpat augstā riska grupā kā vīrieši.
Kā uztura bagātinātāji var palīdzēt?
Uztura bagātinātāji nav veselīga dzīvesveida aizstājēji, un tie arī nenovērš nevienu riska faktoru, piemēram, augstu holesterīna līmeni, taču cilvēki ar sirds slimībām var gūt no tiem labumu, un tie var palīdzēt sirds slimību profilaksē. Ja neskaita tādus izņēmumus kā E vitamīns un zivju eļļas, kas var mijiedarboties ar antikoagulantu medikamentiem, uztura bagātinātāju lietošana kopā ar recepšu zālēm sirds slimību ārstēšanai parasti ir droša.
Pirmie četri uztura bagātinātāji ir antioksidanti, kas neitralizē šūnas bojājošos brīvos radikāļus (nestabilas skābekļa molekulas). Katram antioksidantam ir sava funkcija, tāpēc ieteicams tos lietot kopā. E vitamīns palīdz novērst aplikuma veidošanās pirmo posmu – “sliktā” holesterīna oksidēšanos. C vitamīns palīdz atjaunot E vitamīnu un uztur artēriju elastību. Antioksidantie karotenoīdi beta-karotīns un likopēns būtu jālieto kā kombinēts uztura bagātinātājs, lai nodrošinātu pareizu līdzsvaru. Antocianidīni ir flavonoīdi, kuriem, kā uzskata, piemīt vairākas reizes spēcīgāka antioksidanta iedarbība nekā C un E vitamīnam.
Homocisteīna, kas saistīts ar paaugstinātu sirds slimību risku, samazināšanā papildus antioksidantiem svarīga loma ir arī folijskābei. Vitamīni B12 un B6 arī palīdz samazināt homocisteīna līmeni, un B6 vitamīns tiek uzskatīts par nozīmīgu, jo tas palīdz uzturēt artēriju elastību. Omega-3 taukskābes zivju eļļās (vai linsēklu eļļā) palīdz kontrolēt triglicerīdu (ar holesterīnu saistīto asins tauku) līmeni; minerālviela magnijs stabilizē sirds ritmu.
Ķiploks un artišoks ir noderīgi uztura bagātinātāji, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs. Citi ārstniecības augi, kas palīdz aizsargāt sirdi, ir vilkābele, ginks un psīlijs.
Uztura bagātinātāju ieteikumi sirds veselībai
| Daudzums | Lietošana | |
| E-vitamīns |
250 mg dienā |
Lietojot antikoagulantus, konsultējieties ar ārstu |
| C-vitamīns |
500 mg divas reizes dienā |
Ja rodas caureja, samaziniet devu |
| Beta karotīns |
1 kapsula jauktu karotinoīdu divas reizes dienā kopā ar ēdienu |
Katrai kapsulai vajadzētu saturēt vismaz 15 g karotinoīdu maisījuma |
| Antocianidīni |
160 mg divas reizes dienā |
No vīnogu sēklu un melleņu ekstraktiem |
| Vitamīns B12/ folskābe |
50–1000 µg vitamīna B12 vai 400 µg folijskābes dienā |
Dažkārt tiek pārdots kā viens produkts |
| B6 vitamīns | 50 mg dienā |
Ilgstoša B6 vitamīna lietošana var izraisīt vieglu tirpšanu un nejutīgumu |
| Omega-3 | 2 kapsulas, lai nodrošinātu vismaz 720 mg EPA un 480 mg DHA dienā | Lietojot antikoagulantus, konsultējieties ar ārstu |
| Magnijs | 450 mg dienā | Nelietot, ja ir ar aknām saistītas slimības |
Jaunākie atklājumi
Gados vecākiem cilvēkiem sirds slimību attīstību var veicināt pārmērīga dzelzs uzņemšana. Nesenā pētījumā tika konstatēts, ka, sākot no 250 mg, ik pēc katriem 50 mg palielinājuma (gan no uztura, gan uztura bagātinātājiem) sirds slimību risks pieauga 1,5 reizes vīriešiem un 3,5 reizes sievietēm, kas vecākas par 60 gadiem. Tāpēc vecākiem cilvēkiem nevajadzētu lietot dzelzs saturošus uztura bagātinātājus bez konsultēšanās ar ārstu.
Saskaņā ar citu nesenu pētījumu C un E vitamīnu sirdi aizsargājošie ieguvumi var būt īslaicīgi. Trekns uzturs var samazināt artēriju spēju paplašināties, taču, ja 20 pētījuma dalībnieki pirms treknas maltītes lietoja 1000 mg C vitamīna un 500 mg E vitamīna, artērijas darbojās normāli. Savukārt zema tauku satura ēdiens būtisku ietekmi uz artērijām neatstāja, un vitamīni nesniedza papildu ieguvumus.
Fakti un ieteikumi
Sirdslēkmes ir salīdzinoši retas valstīs, kur ļoti populāra ir olīveļļas lietošana, pat ja ikdienas uzturs satur diezgan lielu tauku daudzumu. Tāpēc ieteicams izmantot olīveļļu citu tauku vietā.
Ko vēl Tu vari darīt?
- Uzturi diētu ar zemu tauku saturu, īpaši izvairoties no piesātinātajiem taukiem.
- Ēd vismaz piecas porcijas augļu un dārzeņu dienā, kā arī divas porcijas treknu zivju nedēļā.
- Uzņem pietiekami daudz šķīstošo šķiedrvielu, lai palīdzētu uzturēt normālu holesterīna līmeni.
- Veic fiziskas aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā. Kustības stiprina sirdi, paaugstina “labā” holesterīna līmeni un palīdz samazināt svaru.
- Nesmēķē – nekas nespēj kompensēt smēķēšanas radīto kaitējumu sirdij.
Noteikti dodies pie ārsta:
- Lai kontrolētu asinsspiedienu vismaz divas reizes gadā un holesterīna līmeni vismaz reizi piecos gados – biežāk, ja rādītāji ir paaugstināti
- Ja parādās sirds slimības simptomi
- Ja rodas neizskaidrojams reibonis, vājums vai nespēks
- Ja jūti izlaistus sirdsdarbības sitienus, papildu sitienus vai citus ritma traucējumus.
- Ja jūti spiedošas vai smagas sāpes krūtīs kopā ar vieglu reiboni, sliktu dūšu vai elpas trūkumu. Tas var būt sirdslēkmes pazīme – nekavējoties meklē palīdzību.
ATGĀDINĀJUMS – ja jums ir slimības, pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar ārstu.
Avots: Practitioner´s Guide to Nutritional Supplements
