Atpakaļ

Osteoporoze jeb kaulu masas zudums

Categories

Galvenais lūzumu cēlonis ir osteoporoze, kuru raksturo minerālvielu trūkums kaulos. Jo agrāk problēma tiek ārstēta, jo lielākas ir izredzes izvairīties no sāpēm un lūzumiem vēlāk dzīvē.

Kas tas ir?

Osteoporoze (vārds, kas cēlies no latīņu valodas vārda “poraini kauli”) ir progresējoša slimība, kas samazina kaulu masu (minerālvielu sastāvu) un vājina to struktūru, padarot tos ļoti uzņēmīgus pret lūzumiem. Tā skar vienu no trim sievietēm un ļoti lielu skaitu vīriešu. Hormonu aizstājterapija pasargā no osteoporozes, bet daudzas sievietes izvēlas to nelietot. Lai gan viena atsevišķa metode nav pietiekama, lai novērstu šo slimību, uztura bagātinātāju lietošana un dzīvesveida maiņa var būt efektīva, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu šo slimību.

Simptomi

  • Pirmās pazīmes var būt dramatiskas: stipras muguras sāpes vai pat lūzums (bieži mugurkaula, gūžas vai plaukstas locītavas).
  • Citi klasiskie simptomi ir pakāpeniska augšanas samazināšanās, mugurkaula skriemeļu sabrukšana var izraisīt nelielu augšējās muguras izliekumu jeb kupri. Tas, savukārt, var radīt muguras un kakla sāpes.
  • Zobu rentgens arī var agrīni atklāt osteoporozi, atklājot kaulu zudumu žoklī.

Kas to izraisa?

Estrogēnu daudzuma samazināšanās pēc menopauzes ir tieši saistīts ar osteoporozes izplatību gados vecākām sievietēm. Šis hormons palīdz organismam uzsūkt kalciju un uztur kaulus stiprus (osteoporozi piedzīvo arī gados vecāki vīrieši, taču kaulu blīvuma samazināšanās parasti ir mazāka, jo vīriešiem ir blīvāki kauli). Osteoporozes riska faktori ir agrīna menopauze, regulāras fiziskas slodzes trūkums, kā arī uzturs, kurā ir maz kalcija un citu kaulu veidošanai nepieciešamo uzturvielu. Osteoporozes risks ir lielāks arī cilvēkiem ar maziem kauliem (piemēram, aziātēm), kuriem ir nepietiekams svars vai kuriem osteoporoze ir sastopama ģimenē. Riska faktors ir arī ilgstoša steroīdu vai pretkrampju līdzekļu lietošana.

Vien 15 minūtes saulē veicina D vitamīna, kas ir ļoti svarīgs stipriem kauliem, veidošanos organismā.

Kā var palīdzēt uztura bagātinātāji?

Zemāk norādītie uztura bagātinātāji, lietojot vismaz sešus mēnešus, var palīdzēt stiprināt kaulus. Tos ir droši lietot vienlaikus ar recepšu zālēm un estrogēnu terapiju. Kaulu stiprinošu produktu kombinācija var būt ērts un lētāks veids, kā lietot dažādus uztura bagātinātājus, taču jābūt uzmanīgiem, lietojot antikoagulantus, jo daudzi uztura bagātinātāji satur K vitamīnu, kas var palielināt asins recēšanas spēju.

Kalcijs ir svarīgs, lai saglabātu kaulu izturību; D vitamīns nodrošina labu kalcija un minerālvielu uzsūkšanos magnijs jun bors palīdz pārvērst D vitamīnu izmantojamā formā. Jaunākie pētījumi saista antioksidantu C vitamīnu ar kaulu masas palielināšanos un kolagēna (proteīna, kas stiprina kaulus un tos savienojošos audus) veidošanos. Kā cinks, tā arī mangāns ir svarīgi minerālvielu uzsūkšanai un kaulu veselībai. Iedarbību var uzlabot, papildinot ar citiem svarīgākajiem vitamīniem un minerālvielām, piemēram, silīciju, B6 vitamīnu un folijskābi.

Uztura bagātinātāju rekomendācijas

Daudzums Rekomendācijas
Kalcijs 500 mg divas reizes dienā Lietot kopā ar pārtiku
D vitamīns 25 SV divas reizes dienā Īpaši svarīgi ziemā, kad saules gaisma ir ierobežota.
Magnijs 250 mg divas reizes dienā Lietot kopā ar pārtiku
Bors 15 mg dienā Samazina kalcija zudumus; var palielināt estrogēnu reakciju
C vitamīns 500 mg divas reizes dienā Samazināt devu, ja rodas caureja
Cinks 15 mg dienā Ja cinku saturoši uztura bagātinātāji tiek lietoti ilgāk par mēnesi, jālieto tie, kas papildu satur 2 mg vara.
Mangāns 5 mg vienu reizi dienā Saistīts ar kaulu vielmaiņu

Jaunākie atklājumi

Tuftsa universitātes Masačūsetsā pētnieki ziņoja, ka 500 mg kalcija kopā ar 17,5 μg D vitamīna var uz pusi samazināt lūzumu risku vecākiem vīriešiem un sievietēm. Agrāk veiktā pētījumā tika konstatēts, ka šie uztura bagātinātāji, lietoti divus gadus, samazināja gūžas locītavas lūzuma iespējamību sievietēm par 43 %.

Fakti un padomi

Vien 15 minūtes saulē veicina D vitamīna, kas ir ļoti svarīgs stipriem kauliem, veidošanos organismā. Arī gaismas trūkums ziemā var kavēt šo procesu. Taču atcerieties vienmēr pasargāt ādu no saules radītā starojuma.

Ko vēl jūs varat darīt?

  • Regulāri veiciet mērenas slodzes fiziskās aktivitātes (piemēram, staigāšanu vai smagumu celšanu), kas paaugstina kāju vai citu ķermeņa daļu izturību.
  • Pārtrauciet smēķēšanu. Atteikšanās no šī ieraduma ir laba ne tikai jūsu kauliem, bet arī jūsu vispārējai veselībai.
  • Ierobežojiet alkohola patēriņu līdz vienam vai diviem dzērieniem dienā.
  • Menopauzes laikā apsveriet hormonu terapija.
  • Ēdiet ar kalciju bagātu pārtiku.
  • Ēdiet pietiekami daudz augļu un dārzeņu, lai iegūtu vitamīnus un minerālvielas, un pietiekami daudz sojas produktu, lai iegūtu izoflavonus, kam piemīt estrogēnu īpašības.

Pārliecinieties, ka apmeklējat ārstu, ja:

  • Jums ir aizdomas par lūzumu.
  • Jūtat pēkšņas stipras sāpes mugurā – tas var liecināt par daļēju mugurkaula lūzumu.
  • Pēc traumas izjūtat stipras sāpes kaulos (mugurkaulā, ribās vai kājās).
  • Nejūtat simptomus, bet ir vairāki svarīgi riska faktori – jautājiet savam ārstam, vai jums vajadzētu veikt īsu un nesāpīgu testu, lai noteiktu kaulu blīvumu.

KONTRAINDIKĀCIJAS – ja Jums ir kādi veselības traucējumi, pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Avots: Practitioner´s Guide to Nutritional Supplements