B vitamīns ir nozīmīgs mitohondriju enerģijas ražošanai, sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesam un normālai nervu darbībai. Taču, tā kā tās darbojas kā kofaktors daudzos šūnu procesos, tām ir liela nozīme gandrīz visās cilvēka organisma funkcijās.
Ir astoņi šādi vitamīni un divi tās pašas grupas savienojumi. (holīns un mionozīts).
Lai nodrošinātu optimālu smadzeņu un organisma darbību, ir svarīgi uzturēt atbilstošu visu šo vielu līmeni.
Tālāk apskatīsim dažādu B grupas vitamīnu ietekmi:
B-1 vitamīns (tiamīns) ļauj no pārtikas iegūt enerģiju. Šī vitamīna trūkums var izraisīt nogurumu, muskuļu vājumu, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus, neiropātiju un demenci.
B2-vitamīns (riboflavīns) nepieciešams enerģijas ražošanai un metilēšanai. Tas arī uzlabo organisma antioksidatīvo aizsardzību un atjauno glutationu līdz tā aktīvai formai. Zems šī vitamīna līmenis var veicināt paaugstinātu homocisteīna līmeni organismā, nogurumu, oksidatīvo stresu, sāpes mutē, ādas pietūkumu, redzes problēmas, un anēmiju.
B3 vitamīns (niacīns un nikotīnamīds) ir iesaistīts enerģijas ražošanā, holesterīna metabolismā, DNS atjaunošanā, šūnu diferenciācijā un signalizēšanā. Tā trūkums var izraisīt nogurumu un muskuļu vājumu, dermatītu, caureju, garastāvokļa un kognitīvos traucējumus.
B5-vitamīns (pantotēnskābe) atbalsta enerģijas ražošanu un virsnieru darbību. Zems tā līmenis var izraisīt neiropātiju, dermatītu un iekaisumu, caureju.
Biotīns piedalās taukskābju sintēzē un izmantošanā, normālā šūnu atjaunošanā un cukura līmeņa regulēšanā asinīs. Tā zems līmenis var novest pie novājinātas imunitātes, matu izkrišanas, ādas problēmām un depresijas.
B-12 vitamīns un folāti ir nepieciešami sarkano asinsķermenīšu, hemoglobīna, DNS un mielīna apvalka, kas aizsargā nervu šūnas, veidošanās procesiem, kā arī augļa attīstībai un vispārējai šūnu un audu atjaunošanai. Tā trūkums var izraisīt metilēšanas procesu traucējumus, kas var izraisīt, piemēram, paaugstinātu homocisteīna līmeni, spontāno abortu, iedzimtus defektus, megaloblastisko anēmiju, nogurumu, sirds un asinsvadu slimības, kognitīvo spēju traucējumus, depresiju, novājinātu imunitāti, paaugstinātu vēža risku (folāti) un neatgriezeniskus nervu bojājumus (B12).
Avoti pārtikas produktos
Lai nodrošinātu organismu ar visiem B grupas vitamīniem, nepieciešams daudzveidīgs uzturs.
Daži B grupas vitamīni ir sastopami tikai noteiktos pārtikas produktos, tāpēc ir svarīgi ēst pilnvērtīgu pārtiku, neatsakoties no kādas pārtikas produktu grupas. Piemēram, B12 vitamīns ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos, savukārt, folātu daudzums būs nepietiekams, ja regulāri netiks lietoti zaļie lapu dārzeņi. B grupas vitamīniem bagāti pārtikas produkti ir dārzeņi, rieksti, sēklas, pākšaugi, piena produkti, gaļa, zivis, olas un pilngraudu produkti.
Kāpēc apsvērt uztura bagātinātāju lietošanu?
Šķiet, ka B vitamīna trūkums ir plaši izplatīts, jo īpaši tāpēc, ka organisms ilgstoši neuzkrāj šo mikroelementu rezerves. (izņēmums ir B12-vitamīns). Tāpēc B vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji ir jāuzņem katru dienu, lai uzturētu normālu līmeni. Savu lomu var spēlēt arī ģenētika, jo dažu cilvēku aknas nespēj pietiekami efektīvi pārveidot B vitamīnus aktīvajā formā. To var noteikt, veicot ģenētiskās un funkcionālās laboratoriskās analīzes.
Pētījumi ar cilvēkiem liecina, ka ar mūsdienās pieejamajiem pārtikas produktiem mēs saņemam pārāk maz B grupas vitamīnu. To trūkumu var veicināt arī mūsdienu dzīves temps un dzīvesveids.
Īpašu uzmanību jāpiervērš cilvēkiem, kuri:
- ir vegāni,
- reti ēd zaļos lapu dārzeņus,
- lieto daudz alkohola un/vai kofeīna,
- cieš no ilgstoša stresa.
- ir aptaukojušies,
- lieto noteiktas recepšu zāles (īpaši pret krampjiem, diabētu vai artrītu).
- ir gados vecāki,
- cieš no gremošanas traucējumiem un/vai uzturvielu malabsorbcijas.
Metilēšana un homocisteīna metabolisms
Metabolisms ir otrs svarīgākais bioloģiskais process fiziskās un garīgās veselības nodrošināšanai (pirmais ir enerģijas ražošana mitohondrijos). Tas notiek vairāk nekā miljardu reižu sekundē visās šūnās, izņemot eritrocītus, un regulē plašu procesu klāstu, piemēram, DNS sintēzi, lai nodrošinātu normālu šūnu atjaunošanos, gēnu ekspresiju (gēnu ieslēgšanos un izslēgšanos), toksīnu izvadīšanu no organisma, imūnsistēmas darbību un smadzeņu ķīmisko vielu veidošanos un sadalīšanos.
Paaugstināts aminoskābes homocisteīna līmenis asinīs tiek izmantots kā metilēšanas trūkumu marķieris, un tas ir saistīts ar paaugstinātu depresijas un kognitīvo traucējumu, demences un sirds un asinsvadu slimību risku. B2- un B-6 vitamīni, folāti un B12-vitamīni nepieciešami, lai uzturētu normālu metilēšanu un ierobežotu homocisteīna līmeni, tāpēc svarīgi uzturēt atbilstošu to līmeni.
Lielāka daļa B-vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji vispirms ir jāaktivizē šūnās, lai tās varētu izmantot metilēšanas veicināšanai un homocisteīna līmeņa pazemināšanai.
Daži B vitamīnu kompleksa preparāti var iedarboties efektīvāk, jo tie satur iepriekš aktivizētas B vitamīnu formas. B6-vitamīns (piridoksal-5-fosfāts jeb P5P), folāti (5-metiltetrahidrofolāts jeb MTHF), un B-12 vitamīns (kobalamīna metils), un to konversija vairs nav nepieciešama. Daži medicīnas speciālisti ir konstatējuši, ka šo aktīvo formu lietošana var nodrošināt klīniskos rezultātus, lietojot mazākas devas nekā citas formas, un ka tās ir īpaši noderīgas cilvēkiem ar ģenētiskām saslimšanām, kas traucē organismam pārvērst folātus un folijskābi aktīvajā MTHF (piemēram, MTHFR vai COMT).
Sirds un asinsvadu veselība
B grupas vitamīni, kas pazemina homocisteīna līmeni(B12, B6 ,folāti unB2) bieži tiek izmantoti cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām, paaugstinātu sirds slimību risku, jo paaugstināts homocisteīna līmenis bojā sirds un asinsvadu endotēliju.
Ir konstatēts, ka homocisteīna līmeņa pazemināšana ar folātu un citiem B grupas vitamīniem būtiski samazina insulta risku primārās profilakses laikā.
Turklāt ir konstatēts, ka folāti un B6 uzlabo endotēlija funkciju pacientiem ar sirds slimībām, izmantojot mehānismus, kas nav saistīti ar homocisteīna metabolismu.
Pētījumi liecina, ka B2-vitamīna uztura bagātinātāju lietošana paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai cilvēkiem ar traucētu metilēšanu MTHFR gēna varianta dēļ. Iedzīvotāju pētījumi liecina, ka labāka organisma apgāde ar piridoksal-5-fosfātu ir saistīta ar zemāku iekaisuma marķieru līmeni, kas bieži ir paaugstināts sirds un asinsvadu slimību gadījumā.
Turklāt, ir konstatēts, ka lietojot biotīnu un nikotīnamīdu virs ieteicamās dienas devas, uzlabojas insulīna rezistence un asins lipīdu profils, kā arī samazinās hronisks iekaisums – visi šie faktori samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
Kaulu veselība
B-vitamīna trūkums ir saistīts ar sliktu kaulu blīvumu un osteoporozi gados vecākiem cilvēkiem. Vienā randomizētā kontrolpētījumā, kurā divus gadus tika veikta papildu folijskābes un B12-vitamīna daudzuma monitorēšana, tika konstatēts, ka augšstilba kaula kakla lūzuma risks samazinās par 75%.
Nogurums
Kā minēts jau iepriekš, daudzi no B-vitamīna mitohondriju enerģijas ražošanu un sarkano asins šūnu un hemoglobīna veidošanos. Visi šie faktori ir svarīgi noguruma profilaksei. Cilvēkiem ar hroniska noguruma sindromu bieži tiek konstatēts zems B grupas vitamīnu līmenis, un daudzi ārsti ir atklājuši, ka B grupas vitamīnu aktīvās formas papildināšana var mazināt simptomus šiem cilvēkiem un cilvēkiem ar vieglākām noguruma formām.
Ir labi zināms, ka B12-vitamīna trūkums izraisa miegainību un neskaidru domāšanu. Ar folātu un B12 vitamīna uztura bagātinātājiem var ārstēt nogurumu izraisošo megaloblastisko anēmiju, kad skābekli pārnēsājošie sarkanie asinsķermenīši ir pārāk lieli un nenobrieduši. Pēniciskā anēmija, ko izraisa iekšējā faktora trūkums zarnās, ir klasiska B12 vitamīna deficīta forma, bet tā rodas tikai 1-2 % vecāku cilvēku ar B12 vitamīna deficītu. Tāpēc ir svarīgi izpētīt citus B12-vitamīna malabsorbcijas cēloņus, piemēram, kuņģa skābums gastrīta vai zāļu, kas bloķē kuņģa skābes veidošanos, dēļ.
Noskaņojums, atmiņa un garastāvoklis
Smadzeņu veselības pētījumi galvenokārt koncentrējas uz homocisteīna metabolismā iestaitīto dalībnieku B-vitamīna līmeni. Piemēram, ir konstatēta negatīva devas un atbildes reakcijas sakarība attiecībā uz folātu un/vai B12-vitamīna uztura bagātinātāju lietošanu un zemāku homocisteīna līmeni , uzlabotu garastāvokli un kognitīvās funkcijas. Tomēr pētījumi liecina, ka jebkurš B-vitamīna trūkums var izraisīt neiroloģiskus un psihiskus simptomus.
Lai arī B-vitamīna kompleksi ir maz pētīti, B-vitamīna kompleksa uztura bagātinātāji ir uzlabojuši atmiņu un kognitīvās spējas.Vienā no astoņu dažādu pētījumu metaanalīzēm tika konstatēts, ka samazinās stresa, vieglu psihisku simptomu un trauksmes līmenis pēc tam, kad tika lietots B-vitamīna uztura bagātinātājs, kas satur lielākas devas (4 x ieteicamā dienas deva), salīdzinot ar multivitamīniem, kas satur mazāku B grupas vitamīnu daudzumu. Citā pētījumā tika konstatēta garastāvokļa uzlabošanās pēc uztura bagātinātāja, kas satur lielākas B grupas vitamīnu devas, lietošanas. Ir konstatēts, ka B6-vitamīna lietošana palielina “laimes hormona” serotonīna sintēzi smadzenēs.
Bieži B6-vitamīnu rekomendē arī pirmsmenstruālā sindroma (PMS) gadījumā, ko menstruālā cikla luteālās fāzes laikā pavada smagi psiholoģiski simptomi. Simptomu mazināšanās ir novērota arī pētījumos, kuros B6 vitamīns tika lietots kā uztura bagātinātājs gan atsevišķi, gan kombinācijā ar magniju.
Āda, mati un nagi
Kā minēts iepriekš, B-vitamīna trūkums var izraisīt izsitumus, pietūkumu un plaisas uz ādas un mutē. Tāpēc ādas, matu un nagu stāvokļa uzlabošanai bieži lieto B vitamīnu kompleksa preparātus. Ir konstatēts, ka biotīns mazina ar ķīmijterapiju saistītos ādas izsitumus un veicina matu ataugšanu pacientiem ar biotīna deficītu. Biotīns palīdz arī pret trausliem un šķelstošiem nagiem (tas novērots gan cilvēku, gan dzīvnieku nagiem).
UZTURA BAGĀTINĀTĀJU LIETOŠANA UN DOZĒŠANA
Lai gan katram B grupas vitamīnam ir sava loma, vēlams lietot B grupas vitamīnus kopā, jo tie darbojas sinerģiski.
Pētījumos, kuros galvenā uzmanība pievērsta tikai dažiem B grupas vitamīniem, bieži vien tiek konstatēta zemāka efektivitāte nekā pētījumos, kuros izmantots viss B grupas vitamīnu komplekss. Turklāt folāti vienmēr jālieto kopā ar B12-vitamīnu, jo folāti var maskēt B12 vitamīna deficīta simptomus.
2016. gadā veiktajā zinātniskās literatūras pārskatā secināts, ka, lai gan minimālais B grupas vitamīnu daudzums, kas nepieciešams deficīta slimību profilaksei, ir labi zināms, vēl nav skaidrs, kāds daudzums ir optimāls, lai ilgtermiņā nodrošinātu labu veselību. Tāpēc lielāks nekā standartā rekomendētais dienas devas daudzums var palīdzēt saglabāt veselību vecumdienās. To apstiprina arī pētījumi, kuros novērotas labākas fizioloģiskās reakcijas, lietojot lielākas devas.
Tāpēc, izvēloties komplekso B grupas vitamīnu uztura bagātinātāju, dodiet priekšroku tādam, kas nodrošina vitamīnu devas, kas pārsniedz ieteicamo dienas devu, bet nepārsniedz oficiāli noteiktās drošās augšējās robežas.
Lai panāktu efektīvāku iedarbību, tajā jābūt arī vitamīniem iepriekš aktivētā veidā. Viens no izņēmumiem ir cilvēkiem ar zināmu metilēšanas deficītu. Viņiem būtu labāk sākt ar mazāku devu un pakāpeniski to palielināt, lai izvairītos no iespējamām blakusparādībām (hiperaktivitātes un trauksmes), ko var izraisīt pēkšņa metilēšanas palielināšanās.
*Tāpat kā ikvienu citu uztura bagātinātāju, arī B grupas vitamīnus nevajadzētu ieteikt, pirms tam nepārbaudot iespējamo mijiedarbību ar recepšu zālēm. Ja cilvēks ārstējas no kādas slimības, pirms uztura bagātinātāja lietošanas jākonsultējas ar ārstu.
Vai jūs lietojat medikamentus?
Ja lietojat arī citus medikamentus, pirms uztura bagātinātāja lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu un pārbaudiet lietošanas instrukciju (PIL) par iespējamo mijiedarbību.
Par dažādiem veselības jautājumiem, veselīgu uzturu un dzīvesveidu varat lasīt vietnē: Veselības akadēmija – Lamberts Latvija
Lai saņemtu palīdzību ar savu veselības problēmu, sazinieties ar Lamberts klīniskajiem konsultantiem: Jautājiet speciālistam – Lamberts Latvija
Avots: Lamberts Healthcare Clinical Notes