Ādas problēmas

Ādas problēmas var skart visas ķermeņa daļas, un to smaguma pakāpe var ievērojami ietekmēt dzīves kvalitāti. Augļiem un dārzeņiem bagāta uztura lietošana, daudz ūdens dzeršana un saprātīga uztura bagātinātāju lietošana var dot pozitīvu efektu.

Kas tas ir?

Āda ir lielākais ķermeņa orgāns, kas atbild par daudzām funkcijām un ir neaizsargāts pret dažādiem traucējumiem, kuru cēloņi ne vienmēr ir acīmredzami. Piemēram, nieze un zilumi noteikti ir piemeklējuši ikvienu no mums, bet dažos gadījumos tie var liecināt par nopietnām veselības problēmām. Dažas ādas problēmas var būt organisma gremošanas sistēmas darbības traucējumu rezultāts. Ekzēma (jeb dermatīts), vilkēde, akne un psoriāze ir daži no ādas slimību cēloņiem. Citas ādas problēmas ir kārpas, varžacis, aukstumpumpumpas, saules apdegumi, pūslīši, brūces, skrambas un infekcijas slimības, tostarp izsitumi un kašķis.

Simptomi

• Niezoša, apsārtusi vai iekaisusi āda.
• Sausa, zvīņveidīga vai plaisājoša āda; brūni plankumi vai krāsas izmaiņas.
• Ādas sabiezējumi.
• Pārmērīga zilumu veidošanās.

Kas to izraisa?

Uzturs, kurā ir daudz pārstrādātu pārtikas produktu, cukura vai tauku ietekmē ādu, tāpat kā piesārņojums, stress, smēķēšana un ultravioletais starojums. Sausa āda parasti ir iedzimta, bet iepriekš minēto elementu un nepareiza uztura dēļ tā kļūst vēl sausāka. Ļoti sausas ādas cēlonis var būt vienkārši eļļas un mitruma trūkums, taču dažkārt tas var būt saistīts arī ar hipotireozi.

Medikamenti, piemēram, spazmolītiskie līdzekļi, antihistamīna līdzekļi un diurētiskie līdzekļi, kā arī saule un smēķēšana ir ādas papildu sausinoši faktori. Ādas novecošanās ir dabisks process, bet to var izraisīt arī steroīdi. Ekzēmu un izsitumus bieži izraisa alerģija pret metāliem, saules gaismu, kosmētiku, augiem, pārtiku vai citām vielām; psoriāzi var izraisīt arī stress. Nepietiekama toksīnu izvadīšana no organisma nieru vai aknu darbības traucējumu dēļ var izraisīt ādas izsitumus. Pārmērīgu zilumu veidošanos var izraisīt uzturvielu trūkums, anēmija, antikoagulantu lietošana vai aptaukošanās; dažkārt tā var būt arī agrīna vēža pazīme. Tulznas un ādas sabiezējumi var rasties berzes dēļ, piemēram, no slikti piegulošiem apaviem.

Pārtikas alerģijas, īpaši pret olām, pienu un zemesriekstiem, var izraisīt gandrīz 75 % bērnu ādas izsitumu. Alerģijas testi var palīdzēt noskaidrot, vai alerģijas cēlonis ir konkrēts pārtikas produkts.

Kā var palīdzēt uztura bagātinātāji?

Lai cīnītos pret sausu ādu un ārstētu ekzēmu un ādas pūtītes, pārliecinieties, ka omega 3 (vai linsēklu eļļa)  un omega-6 neaizstājamās taukskābes būtu līdzsvarā. Minētās eļļas var arī mazināt niezi un iekaisumu dažādos ādas stāvokļos, sākot ar rozaceju un beidzot ar kašķi. Tās jālieto kopā ar antioksidantiem, piemēram, C vitamīnu un E vitamīnu, kas palīdz aizsargāt ādu no ārējiem faktoriem un brīvajiem radikāļiem (nestabilām skābekļa molekulām, kas var bojāt šūnas). Šie vitamīni samazina izsitumus un ekzēmu, novērš apdegumu, iegriezumu un skrāpējumu radītos audu bojājumus, novērš iekaisumu un paātrina dzīšanu – tas viss savukārt mazina niezi un sausumu.

Cinks lieliski piemērots sausas ādas, pūtīšu un psoriāzes ārstēšanai, kā arī audu dzīšanas veicināšanai. Sausas ādas, ekzēmas un izsitumu gadījumā lietojiet vitamīnu un minerālvielu kompleksu A-Z, kas satur cinku un selēnu. Ehinācija stiprina imūnsistēmu un tādējādi cīnās pret ādas infekcijām. Naktssveces eļļa ir labs palīgs dažādiem ādas stāvokļiem, īpaši ādas iekaisumiem, un to var lietot arī ārīgi.

Tējas koka eļļu un lavandas eļļu var uzklāt tieši uz ādas, lai palīdzētu ādai sadzīt pēc kukaiņu kodumiem, iegriezumiem un skrāpējumiem un lai pasargātu ādu no infekcijām. Alveja nomierina saules apdegumus un dziedē ievainotu ādu. Turklāt, lai mazinātu niezi, uz ādas var uzklāt kumelīšu krēmu, liliju krēmu un jogurtu. Kliņģerīšu krēmu var lietot, lai mazinātu iekaisumu.

Uztura bagātinātāju rekomendācijas

Jaunākie atklājumi

Pat viena diena saulē bez pienācīgas aizsardzības var izraisīt neatgriezeniskus ādas šūnu un, iespējams, DNS bojājumus, kas savukārt var izraisīt vēzi un priekšlaicīgu novecošanos. Daudzi cilvēki pat neapzinās, cik daudz saules staru viņi patiesībā ikdienā saņem.

Fakti un padomi

• Pēc iespējas samaziniet mazgāšanās biežumu, izmantojot remdenu ūdeni un produktus bez smaržas, ādu viegli noslaukot, nevis berzējot.
• Pārtikas alerģijas, īpaši pret olām, pienu un zemesriekstiem, var izraisīt gandrīz 75 % bērnu ādas izsitumu. Alerģijas testi var palīdzēt noskaidrot, vai alerģijas cēlonis ir konkrēts pārtikas produkts. Pētījumos ir ieteikts no uztura izslēgt glutēnu un piena produktus, lai atvieglotu dermatīta slimnieku stāvokli.

Tējas, kas pagatavotas no pieneņu, nātru, sarkanā āboliņa, sarsaparillas, dzeltenā salsifa vai pelašķu uzlējumiem, stimulē aknu un nieru darbību, kas veicina toksīnu izvadīšanu un uzlabo ādas izskatu.

Ko vēl jūs varat darīt?

• Izdzeriet vismaz 6 glāzes ūdens dienā, tas palīdzēs izskalot atlikušos produktus, kas izraisa ādas bojājumus, un veicinās dzīšanu.
• Vispārējai ādas veselībai un cīņai pret pinnēm samaziniet uzturā treknu ēdienu daudzumu un palieliniet svaigu augļu un dārzeņu, īpaši burkānu (tie satur antioksidantu beta-karotīnu), patēriņu.

Noteikti vērsieties pie ārsta, ja:

• Piedzīvojat atkārtotu ādas stāvokļa pasliktināšanos.
• Jūs jūtat stipru un neatlaidīgu niezi, īpaši, kad āda ir silta – iespējams, jums ir kašķis, kas ir ļoti lipīga slimība;
• Jums ir noturīgi izsitumi – tas var liecināt par saslimšanu ar herpes vīrusu.

KONTRAINDIKĀCIJAS – ja Jums ir kādi veselības traucējumi, pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Avots: Practitioner´s Guide to Nutritional Supplements