BUJ – Bieži uzdotie jautājumi

Šeit esam uzskaitījuši dažus svarīgākos un visbiežāk uzdotos jautājumus, kas var rasties saistībā ar uztura bagātinātājiem un to lietošanu, pasūtījumu veikšanu e-veikalā, pasūtījumu izmaiņām un/vai atcelšanu.

Ja nevarat atrast atbildi uz savu jautājumu un domājat, ka jūsu jautājums varētu būt noderīgs citiem, lūdzu, paziņojiet mums par to, nosūtot e-pastu uz info@lambertslatvija.lv. Mēs atbildēsim uz jūsu jautājumu un apsolām atjaunināt bieži uzdotos jautājumus.

Kas ir uztura bagātinātājs?

Igaunijas Pārtikas un lauksaimniecības pārvalde uztura bagātinātāju definē kā pārtikas produktu, ko izmanto, lai papildinātu uzturu ar dažādām vielām.

Uztura bagātinātāji atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

  • tie ir paredzēti kā papildinājums parastajam uzturam;
  • tie ir koncentrēts noteiktu vielu (piemēram, vitamīnu, minerālvielu, kofeīna, augu ekstraktu, taukskābju u. c.) avots;
  • tie ir paredzēti lietošanai noteiktās devās vai daudzumos;
  • tiek pārdoti fasēti noteiktās devās, piemēram, kapsulās, pastilās, tabletēs, pulverveida maisiņos, ampulās ar šķidrumu, pilienu pudelītēs un tamlīdzīgās formās, kas paredzētas patēriņam nelielos izmērītos daudzumos.

Lamberts filozofija ir tāda, ka uztura bagātinātāju jēga ir tā, ka uzturvielas ir koncentrētākas nekā tās pieejamas pārtikā!

Piemēram, uztura bagātinātāji ir D vitamīna kapsulas/pilītes, cinka tabletes, omega-3 zivju eļļas kapsulas, vīraka tinktūras, pienskābes baktēriju kapsulas.

NB! Pārtikas produkti (piemēram, uzkodas, brokastu pārslas, dzērieni) ar pievienotiem vitamīniem/minerāliem vai citām vielām (piemēram, kofeīnu) nav uztura bagātinātāji, bet gan parasta pārtika (tā sauktā bagātinātā pārtika).

Slimību profilaksei, ārstēšanai un atvieglošanai paredzētie produkti nav uztura bagātinātāji, bet gan zāles, par kuru laišanu tirgū būtu jāvēršas Zāļu aģentūrā. Arī produkti ārējai lietošanai (piemēram, ādas kopšanas līdzekļi) un dzīvnieku barības piedevas nav uztura bagātinātāji.

Vai produkts, kas kā uztura bagātinātājs laists tirgū citā ES dalībvalstī, Igaunijā var būt zāles?

Jā, var. Lēmumu par produkta vai uztura bagātinātāja apzīmēšanu iestāde vienmēr pieņem katrā gadījumā/attiecībā uz katru produktu atsevišķi, ņemot vērā visas produkta īpašības, tostarp tā sastāvu, farmakoloģiskās īpašības, lietošanas veidu, lietošanas tvērumu, patērētāju informētību par produktu un riskus, ko tas var radīt.

Vairumā gadījumu uztura bagātinātāji, kas jau ir reģistrēti citās Eiropas dalībvalstīs, Latvijas tirgū ir uzskatāmi par uztura bagātinātājiem.

Ko nozīmē SPK un NRV marķējums uz uztura bagātinātāja?

Ieteicamā diennakts deva (RDA) ir ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātnieku sastādītu ziņojumu kopums ASV un Kanādas iedzīvotājiem, kā arī statistikas standarti un tabulas, kas ilustrē cilvēku ikdienas vajadzības pēc vitamīniem un citām uzturvielām.

SPK ir ieteicama un tiek uzskatīta par atbilstošu vidējai, drošai un pietiekamai vitamīnu diennakts devai, kas piemērota 97-98% šķietami veseliem vīriešiem, sievietēm, meitenēm, zēniem un citām vecuma grupām, lai novērstu ar vitamīnu trūkumu saistītu veselības traucējumu attīstību.

  • Kopš 2001. gada FAO un PVO izmanto saīsinājumu SPK (RDA) kā ieteikumu optimālai uzturvielu, vitamīnu un mikroelementu dienas devai.
  • NRV – uzturvērtības atsauces vērtība (NRV) pieaugušajiem, kas ir vismaz 15 % uzturvielas, lai varētu norādīt vielas saturu preparātā.
  • Eiropā kā jauns rādītājs ir ieviests NRV, kas nozīmē % no pieaugušo dienas atsauces devas. Satura ziņā NRV simbols kalpo tādam pašam mērķim kā labi zināmais SPK simbols. Lai varētu apgalvot, ka produkts satur/ir noteikta vitamīna/ minerālvielas avots, tā diennakts devai jābūt vismaz 15% no NRV.
Kāpēc man vajadzētu lietot uztura bagātinātājus?

Diemžēl liela daļa no mums neēd sabalansēti vai ne tā, kā ieteikts, kā liecina pētījums, kas veikts kā uztura aptauja Igaunijā, un tas nozīmē, ka daudzi cilvēki, iespējams, nesaņem vajadzīgo uzturvielu daudzumu.

Lielāko daļu vitamīnu mūsu organisms neražo, tāpēc tie ir jāiegūst ar uztura palīdzību. Tomēr, tā kā mūsu uzturs bieži vien nav pietiekami daudzveidīgs, palīgā nāk uztura bagātinātāji.

Vajadzība pēc vitamīniem galvenokārt ir atkarīga no paredzamā mūža ilguma, bet dažas vitamīnu vajadzības ir atkarīgas arī no dzimuma. Pieaugušo vajadzības pēc vitamīniem ir atkarīgas arī no kopējā enerģijas patēriņa.

Piemēram, grūtniecības laikā un augļa augšanas periodā ir svarīgi pietiekami daudz lietot folskābi saturošus pārtikas produktus, lai samazinātu risku, ka var piedzimt neattīstījies bērns. Grūtniecības un zīdīšanas laikā palielinās nepieciešamība pēc lielākās daļas vitamīnu. Tomēr bērniem un gados vecākiem cilvēkiem nepieciešams vairāk D vitamīna nekā pieaugušajiem.  Stresa pilns dzīvesveids, kā arī ļoti sportisks dzīvesveids palielina vajadzību pēc B grupas vitamīniem, īpaši B1 vitamīna.

Vitamīni un minerālvielas bieži tiek lietoti, lai papildinātu uzturu un novērstu slimības. Piemēram, Echinacea purpurea, C vitamīns un cinks var novērst saaukstēšanos un paātrināt atveseļošanos.

Vēsturiski ārstniecības augus izmanto slimību profilaksei, iekaisumu ārstēšanai, drudža mazināšanai un brūču dzīšanas veicināšanai. Ārstniecības augus var izmantot arī dažādu gremošanas traucējumu, sāpju mazināšanai, organisma atslābināšanai vai stimulēšanai. Dažu ārstniecības augu un augu izcelsmes produktu pētījumi liecina, ka dažu zāļu iedarbība var būt līdzīga tradicionālo zāļu iedarbībai, bet citu – ne. Ārstniecības augi un to maisījumi dažkārt var būt pat bīstami veselībai, tāpēc ir svarīgi tos lietot pareizi.

Zinātnieki ir pētījuši dabiskos produktus un atklājuši, ka tiem bieži vien ir labvēlīga ietekme uz veselību. Piemēram, zivju eļļa, kas satur omega-3 taukskābes, var palīdzēt samazināt triglicerīdu līmeni organismā.

Dažādu cilvēku grupu vajadzības pēc uzturvielām:

  • Cilvēki, kas nesaņem pietiekami daudz saules gaismas

Cilvēkiem, kuri izvairās no saules gaismas vai uzturā uzturas neveselīgi un kuru uzturā nav pietiekami daudz ar D vitamīnu bagātu pārtikas produktu, ikdienas uzturs jāpapildina ar D vitamīnu. (Brīdinājums: D vitamīns lielos daudzumos ir toksisks, un nevajadzētu pārsniegt ieteicamo dienas devu, ja vien to nav noteicis ārsts).

  • Veģetārieši un vegāni

Arī veģetāriešiem vajadzētu lietot B grupas vitamīnus, ja viņi tos nevar uzņemt ar graudaugiem un citiem pilngraudu produktiem. Viņiem var būt nepieciešams lietot arī D vitamīnu, riboflavīnu (B2 vitamīna), multivitamīnus un kontrolēt dzelzs līmeni asinīs. Vegāniem, kuri nelieto piena produktus, olas, zivis vai gaļu, var trūkt A vitamīna, ja viņi neēd pietiekami daudz augļu un dārzeņu.

  • Smēķētāji

Smēķēšana ietekmē vairāku vitamīnu uzsūkšanos, jo īpaši C un D vitamīna uzsūkšanos. Turklāt smēķēšana var traucēt D vitamīna vielmaiņu, kā rezultātā pasliktinās muskuļu darbība un pavājinās imūnsistēma. Bieži vien pētījumi liecina arī par vispārēju B grupas vitamīnu trūkumu smēķētājiem.

  • Svara vērotāji un cilvēki, kuri ievēro diētu

Cilvēkiem, kuri uzturā lieto mazāk nekā 1000 kaloriju dienā, vajadzētu lietot multivitamīnus, lai uzturētu normālu vitamīnu līmeni organismā. Viņiem arī regulāri jāapmeklē ārsts, lai pārliecinātos, ka viņi ar uzturu saņem pietiekami daudz nepieciešamo uzturvielu.

  • Seniori/vecāka gadagājuma cilvēki

Gandrīz trešdaļa vecāka gadagājuma cilvēku ar uzturu nesaņem pietiekami daudz vitamīnu un svarīgāko minerālvielu. Bieži vien viņu ēšanas paradumi ir kļuvuši sliktāki, tāpēc viņi regulāri neēd daudzveidīgu uzturu. Turklāt vecāka gadagājuma cilvēki biežāk ir spiesti lietot dažādus medikamentus, kas kavē noteiktu vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos. Lai iegūtu vairāk informācijas par zāļu un vitamīnu mijiedarbību, sazinieties ar mūsu speciālistu.

  • Grūtnieces un sievietes, kuras baro ar krūti

Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, papildus pārtikai bieži vien ir nepieciešami dažādi vitamīni un minerālvielas. Folskābe un vitamīni B6 un B12 ir īpaši svarīgi grūtniecības laikā. Ir vērts atcerēties arī par dzelzi, jo tieši dzelzs nodrošina nepieciešamo hemoglobīna līmeni organismā. Hemoglobīna līmenis var ievērojami samazināties pēc asiņainām dzemdībām.

Sievietēm veģetārietēm vajadzētu lietot arī B grupas vitamīnus, jo B grupas vitamīnu trūkums var kaitēt bērna veselībai. Folskābe samazina nervu caurulīšu defektu un iespējamo sejas deformāciju, piemēram, aukslēju šķeltnes, risku. Pētījumos zems folātu līmenis grūtniecības laikā tiek saistīts ar mazu dzimšanas svaru, kas var palielināt sirds slimību risku vecumā. Labākais risinājums sievietēm, plānojot grūtniecību, ir sākt papildus lietot folskābi, kā arī nepieciešamos kompleksos vitamīnus un minerālvielas.

Vitamīnu un minerālvielu piedevas jālieto tikai tad, ja parastā uzturvielu uzņemšana ir nepietiekama.

Pat sievietei, kas ievēro “ideālu” diētu, grūtniecības laikā ir gandrīz neiespējami uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas, īpaši dzelzi un folijskābi.

Piemēram, grūtniecības laikā sievietei var būt nepieciešams vairāk dzelzs, jo grūtniecības laikā palielinās asins daudzums organismā. Dzelzs ir būtiska hemoglobīna sastāvdaļa. Tam jābūt normālā līmenī, lai organismā sadalītu skābekli. Ja uzturā nav pietiekami daudz ar dzelzi bagātu pārtikas produktu, piemēram, sarkanās gaļas, olu dzeltenumu, tumši zaļo lapu salātu un dārzeņu, jūsu organisms izmantos rezerves, ko iegūst no kaulu smadzenēm. Pastāv iespēja saslimt ar anēmiju. Ārsts Rojs Pitkins, kurš bija Nacionālās zinātņu akadēmijas Uztura vajadzību grūtniecības un zīdīšanas laikā padomes priekšsēdētājs, norāda, ka dzelzs ir īpaši svarīga grūtniecības pēdējā trimestrī, kad mazuļa vajadzības ir vislielākās.

Vai uztura bagātinātāji ir droši veselībai?

Vienmēr informējiet savu ārstu un/vai farmaceitu, ja lietojat uztura bagātinātājus vai plānojat kombinēt uztura bagātinātājus ar parastajām bezrecepšu vai recepšu zālēm. Atteikšanās no zālēm un paļaušanās tikai uz uztura bagātinātājiem var kaitēt, nevis palīdzēt. To īpaši svarīgi atcerēties grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.

Lietojot uztura bagātinātājus, atcerieties:

Tāpat kā parastās zāles, arī uztura bagātinātāji var izraisīt blakusparādības vai alerģiskas reakcijas. Tie var arī mijiedarboties ar citām recepšu un bezrecepšu zālēm vai uztura bagātinātājiem. Blakusparādības vai mijiedarbība ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem var pasliktināt citus veselības stāvokļus.

Pārtikas piedevu ražošanas process var nebūt standartizēts visiem ražotājiem. Tāpēc dažādu zīmolu uztura bagātinātāju iedarbība un blakusparādības var atšķirties. Veids, kādā uztura bagātinātāju iegādājaties veselības vai pārtikas preču veikalā, var neatbilst pētījumos izmantotajam utt. Lielākās daļas uztura bagātinātāju (izņemot vitamīnus un minerālvielas) ilgtermiņa ietekme uz veselību nav zināma.

Pirms sākat lietot uztura bagātinātāju, pārliecinieties, ka tas ir labas kvalitātes zīmols, un, ja jums nav pieejama papildu informācija, lūdziet palīdzību farmaceitam, ārstam vai uztura speciālistam.

Piezīme:

Visi uztura bagātinātāji, vitamīni un minerālvielas, ko pārdod Lamberts Estonia e-veikalā, ir izgājuši Igaunijas Zāļu aģentūras produktu definēšanas procesu, ir apstiprināti Pārtikas un lauksaimniecības padomē un MHRA un atbilst tādiem pašiem (LRP) ražošanas standartiem un kvalitātes prasībām kā aptiekās pārdodamie bezrecepšu un recepšu medikamenti.

Kā izvēlēties pareizo uztura bagātinātāju?

Cilvēki lieto vitamīnus un uztura bagātinātājus, lai uzturētu vai stiprinātu savu veselību. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka ne visos gadījumos izvēlētais produkts var būt lietderīgs vai drošs.

Fakts ir tāds, ka gan Pārtikas un zāļu pārvalde, gan dažādas valstu pārstāvniecības organizācijas Eiropā neregulē uztura bagātinātāju tirgu tāpat kā zāļu tirgu, tāpēc informācija uz uztura bagātinātāja kārbiņas vai iepakojuma ne vienmēr var būt simtprocentīgi precīza, tāpēc jums jāpārbauda produkta saturs un zīmols. Turklāt daži uztura bagātinātāji var saturēt sastāvdaļas, kas var nebūt norādītas uz etiķetes.

Pirms uztura bagātinātāju lietošanas ir svarīgi par to izglītoties un iepazīties ar dažiem vienkāršiem faktiem.

Zemāk atradīsiet kontrolsarakstu, kas palīdzēs jums izdarīt pareizo izvēli.

Pērkot uztura bagātinātājus vai vitamīnus, paturiet prātā šādus aspektus:

  • Pārliecinieties, ka uztura bagātinātāju vai vitamīnu preparātu ir definējusi un/vai reģistrējusi organizācija, kas atbild par uztura bagātinātāju drošumu (piemēram, Zāļu aģentūra, Igaunijas Pārtikas un lauksaimniecības pārvalde);
  • Pārbaudiet, vai uz produkta etiķetes ir šāda informācija: uztura bagātinātāja nosaukums; ražotāja nosaukums, adrese un tālruņa numurs; pilns sastāvdaļu un aktīvo vielu saraksts un daudzums tabletē vai kapsulā. Labas ražošanas prakses (LRP) norāde un/vai etiķete vai cits atbilstošs kvalitātes marķējums.
  • Sekojiet līdzi tam, cik daudz aktīvās vielas (vitamīna, minerālvielas, garšauga, enzīma u. c.) ir uztura bagātinātājā un vai norādītais daudzums jums ir piemērots.
  • Vai apgalvojumi uz uztura bagātinātāja etiķetes vai reklāmās šķiet pārāk labi, lai būtu patiesi? Ja apgalvojumi nešķiet pamatoti, tie parasti nav pamatoti.

Uz uztura bagātinātāju un vitamīnu etiķetēm drīkst norādīt tikai dažas veselīguma norādes, un tās iedala trīs kategorijās: veselīguma norādes, uzturvielu satura norādes un apgalvojumi un solījumi. Veselīguma norādes ir apstiprinājusi Eiropas Komisija. Skatīt vairāk.

Kā lietot uztura bagātinātāju?

Lietojiet uztura bagātinātājus un vitamīnus, kā noteikts.

Uztura bagātinātāji jālieto, izmantojot veselo saprātu. Šie vienkāršie padomi palīdzēs jums sekot līdzi lietošanai:

  • Rūpīgi ievērojiet uz iepakojuma redzamos norādījumus un ārsta un/vai farmaceita norādījumus.
  • Veiciet visu uztura bagātinātāju un citu zāļu, ko lietojat, uzskaiti.
  • Pierakstiet, kādus uztura bagātinātājus/ medikamentus/citus preparātus lietojat, kad un kādā daudzumā. Ir viegli aizmirst, ka jau esat lietojis kādu uztura bagātinātāju vai medikamentu, un tas var novest pie situācijas, kad nejauši esat lietojis pārāk daudz.
  • Turklāt pierakstiet, kā uztura bagātinātāji jūs ietekmē un kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi esat novērojuši.
  • Katras vizītes laikā dalieties ar ārstu savās piezīmēs.

Tāpat kā ar zālēm, ja, lietojot uztura bagātinātāju vai vitamīnu preparātu, rodas blakusparādības, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Kā es varu zināt, vai papildus parastajam uzturam man vajadzētu lietot uztura bagātinātājus?

Jums vajadzētu apsvērt uztura bagātinātāju lietošanu, ja zināt, ka jūsu uzturs nav daudzveidīgs, ja jums ir bijuši veselības traucējumi vai ja esat veicis asins analīzes un esat pārliecināts, ka jums ir vitamīnu vai minerālvielu trūkums.

Piezīme: Pirms šī uztura bagātinātāja lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Vai es varu lietot uztura bagātinātāju, nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu?

Uztura bagātinātāji ir pieejami aptiekās, lielveikalos, veselības veikalos, tiešsaistes e-veikalos un citur. Tāpēc plašā uztura bagātinātāju izvēle un vieglā pieejamība ir uzlikusi lielu daļu atbildības par lēmumu par uztura bagātinātāju (tostarp vitamīnu un minerālvielu) lietošanu uz indivīda pleciem.

Kopumā ir droši lietot uztura bagātinātājus, ja sadarbojaties ar uzticamu, labi zināmu un augstas kvalitātes uztura bagātinātāju ražotāju. Tomēr jāatceras, ka pirms uztura bagātinātāja lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu, farmaceitu vai speciālistu, jo uztura bagātinātājs var izraisīt dažādas blakusparādības vai mijiedarboties (mijiedarbības risks) ar recepšu vai bezrecepšu zālēm.

Īpaši svarīgi ir konsultēties ar speciālistu šādās situācijās:

  • grūtniecības vai zīdīšanas laikā;
  • pirms vai pēc operācijas;
  • ja ir augsts asinsspiediens, sirds slimības vai diabēts;
  • ja uztura bagātinātājs tiek dots bērnam.
Ko darīt, ja rodas nevēlama reakcija/iedarbība, ko izraisījis uztura bagātinātājs?

Ja rodas nevēlama reakcija vai mijiedarbība, pārtrauciet uztura bagātinātāja lietošanu un sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Nevarat atrast atbildi uz savu jautājumu? Nekas, rakstiet mums uz info@lambertslatvija.lv, un mēs atbildēsim.